Acs kvalitatīvu mitrināšanu nodrošina asaru plēvīte.

Asaru plēvītes virsējā jeb lipīdu slāņa veidošanos nodrošina plakstiņu malās esošie dziedzeri.

• Pareizas funkcionēšanas gadījumā tie pastāvīgi, ar katru mirkšķināšanas reizi, izdala lipīdus, kuri veido asaru plēvītes virsējo jeb lipīdu slāni, mitrinot acu virsmu un pasargājot tās no izžūšanas, kā arī mazinot berzi starp radzeni un plakstiņiem.
• Tāpat asaru aizsargplēvīte veic staru laušanas funkciju un piegādā redzes orgānam nepieciešamās barības un imūnās vielas.

Ja acu mitrināšana nenotiek pietiekami kvalitatīvi, rodas acu kairinājums un diskomforta sajūta, tāpat iespējama arī redzes pasliktināšanās un augstāks radzenes un konjunktīvas traumu risks.

Sausās acs sindroma gadījumā biežāk izplatītas pazīmes:

• acu apsārtums;
• graušanas, smilšu vai svešķermeņa sajūta acīs – sūdzības parasti pastiprinās, lasot, skatoties TV, vadot automašīnu, strādājot ar datoru un veicot citas redzi intensīvi noslogojošas darbības;
• asarošana, kas īpaši izteikta vējainā, aukstā laikā, kā arī dūmu ietekmē, putekļainā, ķīmiski piesārņotā vidē;
• pārejoša redzes miglošanās;
• izteikts acu nogurums;
• pūžņojoši izdalījumi no acīm;
• palielināta jutība uz gaismu;
• diskomforts, lietojot kontaktlēcas.

Iepriekš minētie simptomi parasti pastiprinās vakaros, kā arī no rīta pēc pamošanās.

Iemesli, kas var izraisīt "sausās acs sindromu"

Asaru produkcija un to sastāvs sāk pakāpeniski samazināties pēc 40 gadu vecuma.

• Īpaši raksturīgi tas ir sievietēm, kas izskaidrojams ar hormonālām pārmaiņām, ko rada grūtniecība, barošana ar krūti, menopauze, hormonālo preparātu lietošana. Hormonālo izmaiņu dēļ sausās acs sindroma simptomi var izpausties arī pubertātes vecumā.
• Nereti sausās acs sindroms ir saistīts ar citām iekšķīgām saslimšanām, piemēram, locītavu iekaisumiem (reimatoīdo artrītu), endokrīnās sistēmas traucējumiem, tādiem kā tireotoksikoze, cukura diabēts, vairogdziedzera slimības u. c., kā arī kardioloģiskām, hematoloģiskām, onkoloģiskām, psihiskām un autoimūnām saslimšanām.
• Sausās acs simptomi var izpausties pie tādas autoimūnas slimības kā Šegrēna sindroms, kad ir novērojams arī citu gļotādu sausums – pacienti bieži sūdzas par sausuma sajūtu mutē, degunā, makstī utml.
• Tāpat sausās acs sindroms var rasties ilgstošas medikamentu lietošanas rezultātā, piemēram, lietojot pretiekaisuma, antihistamīna vai nomierinošus līdzekļus, pretsāpju preparātus, miega zāles, antibiotikas utt.

Citi bieži sastopami sausās acs sindroma veicinātāji ir:

• beta blokatori – medikamenti, kurus lieto glaukomas ārstēšanai (Timolol, Betoptic u. c.);
• jebkuras darbības ar pastiprinātu redzes piepūli (lasīšana, darbs pie datora, pārmērīga viedierīču lietošana, auto vadīšana ilgas stundas utt.), kuru laikā acis tiek neapzināti mirkšķinātas teju trīs reizes retāk. Risks ir vēl augstāks, ja redze tiek intensīvi nodarbināta nepiemērota apgaismojuma apstākļos. Lietojot viedierīces, liela ietekme uz acu veselību ir arī ekrāna lielumam – jo tas mazāks, jo lielāka slodze redzei tiek radīta;
• nelabvēlīgi apkārtējās vides faktori – ķīmisko vielu izgarojumi, dūmi, sauss, kondicionēts vai apkures ierīču uzsildīts gaiss, vējš utml.;
• sausās acs sindroms nereti novērojams arī pēc acu operācijām, kā arī pēc dažādām pārslimotām acu saslimšanām. Arī iedzimtu redzes orgānu slimību gadījumā acs var kļūt sausa;
• ilgstoša kontaktlēcu lietošana vai to pareizas lietošanas un higiēnas nosacījumu neievērošana;
• saslimšanas simptomi var pastiprināties, arī lietojot nepiemērotus acu pilienus.

Sausās acs ārstēšana

Visbiežāk "sausās acs sindromu" var ārstēt, lietojot „mākslīgās asaras” – acu pilienus, kas ķīmiski ir līdzīgi asarām un satur tajās trūkstošās barības vielas, kas dažādos pilienos pieejamas atšķirīgās kombinācijās. Acu pilieni līdzīgi normāli funkcionējošai asaru aizsarplēvītei mitrina acis, pasargā tās no izžūšanas, mazina berzi starp radzeni un plakstiņiem, kā arī veicina šūnu atjaunošanos un dzīšanas procesus.

Savukārt, smagākos sausās acs sindroma gadījumos var veikt īslaicīgu vai pastāvīgu asaru kanālu oklūziju, asaru kanālā ievadot speciālu silikona implantu, kurš neļauj asarām aizplūst prom no acs caur drenāžas sistēmu, vai to ķirurģisku slēgšanu, lai aizkavētu asaru noplūdi uz deguna dobumu.

Sausās acs sindroma gadījumā nepieciešamas jaunas brilles

Dažkārt, sastopoties ar sausās acs sindroma izraisītu redzes pasliktināšanos, tiek kļūdaini uzskatīts, ka brilles var palīdzēt uzlabot redzi.

Taču vispirms ir jāatjauno asaru aizsargplēvītes izstrādes funkcija un tikai tad var izvērtēt, vai brilles vai kāds cits redzes korekcijas līdzeklis pacientam ir nepieciešams.

Turklāt, kad acs virsma ir sausa, korekti noteikt, kāda optiskā stipruma brilles cilvēkam vajadzīgas, nav iespējams.

Nereti, lai uzlabotu redzes asumu, pietiek vien atjaunot asaru aizsargplēvīti, un tad var izrādīties, ka brilles nemaz nav nepieciešamas.

Sekas, kas var rasties, ja ilgstoši netiek ārstēts sausās acs sindroms

• Acu aizsargspēju zuduma dēļ ir paaugstināts vīrusa konjunktivīta risks (un otrādi – sausās acs sindroms var būt sekas pārslimotam vīrusa konjunktivītam), kas parasti sākas vienā acī, vēlāk izplatoties arī uz otru, un rada acu plakstiņu aiztūkumu, acu apsārtumu un nepārtrauktu graušanas sajūtu un asarošanu;
• Tā kā sausās acs gadījumā notiek izmaiņas acs optiskajā sistēmā, iespējama izteikta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas, piemēram, kā redzes dubultošanās, neskaidrs, izplūdis vai miglains attēls utt. Jāatceras - jo ilgāk neārstē sausās acs sindromu, jo biežāk tiek novēroti redzes traucējumi.

Ilgstoši neārstēta smagas pakāpes sausā acs kā jebkurš smags acu iekaisums var bojāt radzeni, paaugstinot čūlu veidošanās un acs virsmas rētošanās risku, kā rezultātā var rasties neatgriezeniski redzes traucējumi.

 

Lai izvairītos no saslimšanas ar sausās acs sindromu, būtiski zināt:

• ja profesionālā joma ir saistīta ar ilgstošu strādāšanu pie datora, jāatceras biežāk mirkšķināt acis, lai tās mitrinātu, kā arī ik pēc stundas vismaz 10–15 minūtes acis ieteicams atpūtināt un izvingrināt. Tas pats attiecas arī uz ilgu lasīšanu, adīšanu u. tml. Ideāli, ja iespējams ievērot principu 20 - 20 - 20, ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes skatīties 20 pēdu attālumā (20 pēdas ir 6,096 metri)
• nedrīkst pārmērīgi aizrauties ar viedierīču lietošanu;
• jārūpējas par veicamajām aktivitātēm atbilstošu apgaismojuma līmeni;
• obligāti jāievēro acu higiēna!
• jāparūpējas par optimālu mitruma līmeni telpās, piemēram, izmantojot gaisa mitrinātāju, īpaši apkures sezonā. Gaisu palīdz mitrināt arī zaļie telpaugi;
• vēlams izvairīties no piesmēķētām telpām un vietām, kur ir paaugstināta ķīmisko vielu koncentrācija gaisā (ja tas nav iespējams – jālieto atbilstoši aizsarglīdzekļi). Tāpat jāizvairās no acu „ienaidniekiem” – gaisa sausinātājiem, piemēram, matus žāvējošām ierīcēm, ventilatoriem, gaisa kondicionētājiem u. tml.;
• ejot ārā vējainā vai saulainā laikā, ieteicams lietot aizsargbrilles, kas maksimāli aizsedz acis, lai ierobežotu vēja un ultravioletā starojuma nelabvēlīgo iedarbību uz acīm;
• jāievēro veselīga uztura pamatprincipi un aktīvs dzīvesveids, kā arī iespējami biežāk jāuzturas svaigā gaisā. Ēdienkartē īpaši rekomendējams vairāk iekļaut produktus, kas satur Omega-3 taukskābes, beta karotīnu (organismā pārveidojas par A vitamīnu), C, D un E vitamīnus, kā arī dienā jāuzņem optimāls ūdens daudzums. Tas nepieciešams ne tikai, lai izvairītos no acu saslimšanām un redzes traucējumiem, bet lai parūpētos par savu veselību kopumā.